Tad vēl jāatrisina jautājums par benzīna glabāšanu — tā taču būs tūkstoš piecsimt galonu. Kā to vislabāk iepildīt un pārsūknēt? Kāds būtu vislabākais dzēšamaparāts gadījumam, ja benzīns aizdeg­tos? Tad vēl tāda pavisam niecīga problēma kā glābšanas laiva un tās nolaišana. Kad tas beidzot ir izlemts, parā­dās koks un kuģa puika ar visādiem šaušalīgiem sīku­miem. Kuģis ir mazs, un mēs būsim saspiesti cieši kopā. Sarežģījumi, kas saistīti ar kalpones meklēšanu mājsaim­niecībai, nobāl līdzās mūsu sarežģījumiem. Vienu puisi mēs atradām, un mums kā akmens novēlās no pleciem. Bet tad viņš pēkšņi iemīlējās un atteicās braukt.

Kā lai te atrod laiku studēt navigāciju, kad visi šie neatliekamie jautājumi plēš cilvēku uz pusēm un ir jā­pelna nauda, lai šos jautājumus atrisinātu? Nedz Rosko, nedz es neko nezinām par navigāciju, bet vasara ir pa­gājusi, un mums drīz jādodas ceļā; problēmu sakrājies, ka biezs, bet mūsu zināšanu krātuve ir tukša — kā iz­slaucīta. Nu labi, lai kļūtu par jūrnieku, ir vajadzīgi gadi, bet mēs abi taču esam jūrnieki. Ja neatradīsim laiku tagad, ņemsim līdzi grāmatas un instrumentus un mācī­simies navigāciju okeānā starp Sanfrancisko un Havaju salām.

Un kur tad vēl viena ar mūsu ceļojumu saistīta visai sarežģīta problēmai Mans līdzbraucējs Rosko ir kāda Sai­ruša R. Tīda sekotājs. Sā Sairuša R. Tīda viedoklis par kosmogrāfiju atšķiras no vispārpieņemtā viedokļa. Rosko kopā ar viņu uzskata, ka Zemes virsma ir ieliekta un ka mēs dzīvojam gludas sfēras iekšpusē. Tātad, kaut gan mēs brauksim ar vienu un to pašu kuģi, ar «Snarku», Rosko ceļos apkārt pasaulei pa sfēras iekšpusi, bet es — pa ārpusi. Taču par to vēlāk. Iespējams, ka ceļojuma bei­gās mēs būsim vienādos uzskatos. Esmu pārliecināts, ka man izdosies pierunāt Rosko pabeigt ceļojumu ārpusē, bet viņš savukārt ir tikpat cieši pārliecināts, ka vēl pirms ierašanās Sanfrancisko es atradīšos Zemes iekšpusē. Kā viņš dabūs mani cauri zemes garozai, es nezinu, bet Rosko ir ļoti spējīgs cilvēks.