Lūk, jūra, vējš un viļņi. Lūk, visas pasaules jūras, vēji un viļņi. Tā ir nežēlīga vide. Un piemēroties tai ir grūti, bet piemērošanās tai sagādā baudu drebošajai niecībai, ko sauc par «es». Man patīkl Tā es esmu radīts. Tā ir īpaša manas niecības forma un vairāk nekas.
Ceļojumam ar «Snarku» ir vēl otra puse. Būdams dzīvs, es gribu redzēt, un redzēt visu pasauli ir mazliet vairāk nekā redzēt savu pilsētiņu vai ieleju. Mēs sevišķi daudz nedomājām par savu maršrutu. Tikai viens bija pilnīgi skaidrs: mūsu pirmā apstāšanās vieta būs Honolulu. Uz kurieni dosimies tālāk pēc Havaju salām, mēs īsti nezinājām. Kad būsim aizbraukuši, tad izlemsim. Vispār mēs zinājām, ka izbraukāsim Dienvidu jūras, iegriezīsimies Samoa, Jaunzēlandē, Tasmānijā, Austrālijā, Jaungvineiā,
Borneo un Sumatra, bet pēc tam caur Filipīnām burāsim uz Japanu. Tad bus karta Korejai, Ķīnai, Indijai, Sarkanajai jūrai un Vidusjūrai. Pēc tam apsvērumi kļuva pārlieku miglaini, lai būtu aprakstāmi, kaut gan daudzas detaļas mums bija pilnīgi skaidras un, starp citu, bija paredzēts, ka pāris menešu mēs pavadīsim katrā Eiropas valstī.
«Snarka» būs burinieks. Tam būs benzīna motors, bet to izmantos tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, teiksim, starp rifiem un sēkļiem, kad pēkšņs bezvējš kopā ar ātrām straumēm padara jebkuru buru kuģi nevarīgu. «Snarka» tiks aptakelēta kā kečs Tāda takelāža ir kaut kas vidējs starp jollas un šonera takelāžu. Pēdējos gados ir pierādīts, ka jollas takelāža tālburāšanai ir visvairāk piemērota. Kečs saglabā visas jollas priekšrocības, un vienlaikus tam ir arī dažas burāšanai izdevīgas šonera īpašības. Starp citu, viss iepriekš teiktais nav gluži nopietni ņemams. Tās ir tikai manā galvā dzimušas teorijas. Savu mūžu neesmu burājis ar keču un neesmu nevienu pat redzējis. Teorētiski tas viss ir ļoti pievilcīgi. Pagaidiet, kamēr es iziešu okeānā, tad es varēšu pastāstīt sīkāk par visām keča īpašībām un priekšrocībām.