Raksts sākās ar vārdiem: «Zinātnieki, atveriet acis!» It kā autors pats būtu pareģošanas mašīnas izgudrotājs. «Velsa radītā laika mašīna,» viņš tālāk rakstīja, «ir naivs izgudrojums tikai tāpēc, ka Velss aplūkoja pārvietošanos laikā telpiskā nozīmē. Cilvēks pētī mikroorganismus tikai ar mikroskopa palīdzību. Bet kurš uzdrošināsies apgalvot, ka cilvēks nepētī mikroorganismus, kaut gan neredz tos ar neapbruņotu aci? Gluži tāpat cilvēce guvusi iespēju pati savām acīm ielūkoties nākotnē ar pareģošanas mašīnas «MASKAVA-1» palīdzību. Beidzot laika mašīna eksistē! Mēs pieredzēsim jaunu pagriezienu civilizācijas vēsturē!»
Tā, protams, varēja teikt. Bet kā šajā rakstā viss bija pārspīlēts! Ja man jautātu, es atbildētu, ka nekādu nākotni raksta autors nav redzējis. Viņš noskatījies tikai dažus kinohronikas kadrus.
Ko toreiz demonstrēja? Vispirms pulksteni, kas rādīja pusdienas laiku, un lielu, atplestu plaukstu. Blakus bija televizors un uz tā ekrāna tas pats attēls. Tad tika dota komanda: tieši pulksten vienos sažņaugt roku dūrē. Inženieris pie vadības pults pagrieza kloķus, un pulkstenis uz televizora ekrāna rādīja pirmo pēcpusdienas stundu. Pagāja tikai trīsdesmit sekundes pēc komandas, bet uz ekrāna jau bija aizritējusi vesela stunda, un roka sažņaudzās ciešā dūrē, kamēr plauksta blakus televizoram palika atplesta.