Pirmās mapes otrs izgriezums — raksts ar manu fotoattēlu. Tajā es vēl smaidu. Tā ir mana intervija sakarā ar «MASKAVU-1».
«Es nedomāju, ka tā būtu kārtējā pile. Teorētiski tāda mašīna ir pilnīgi iespējama. Nedomāju, ka tā būtiski atšķirtos no parastajām elektronu skaitļošanas mašīnām,» stāsta profesors Kacumi no Centrālā skaitļošanas tehnikas zinātniskās pētniecības institūta. Profesors runāja mierīgi un apvaldīti, kā jau speciālists.»
Tie bija salti meli. Es vienkārši aizsvilos. Atbildēju ļoti vēsi, tā ka viens no korespondentiem saniknots jautāja:
— Vai sensei [1] grib teikt, ka uzbūvēt šādu lietu viņam ir tīrais nieks?
— Kāpēc ne, ja vien būtu laiks un nauda . ..— To es teicu gandrīz vai ar tīru sirdsapziņu. — Principā spēja pareģot nākotni piemīt visām elektronu skaitļošanas mašīnām. Galvenā problēma slēpjas nevis pašā mašīnā, bet tehnisko iemaņu līmenī, kāds nepieciešams, tās apkalpojot. Programmēt, tas ir, formulēt jautājumus mašīnai saprotamā valodā, ir grūti. Līdz šim programmēšanu vajadzēja veikt cilvēkam. Bet šī «MASKAVA-1» acīmredzot ir tieši tāda mašīna, kas spēj pati programmēt.
— Ko var veikt ar šādu mašīnu? Vai jūs mums neatklātu kaut ko no sapņu jomas?