CIEMOS FANTĀZIJAS ZEMĒ
Edvards Morgans Forsters
maŠĪna APSTĀJAS
i daļa GAISA KUĢIS
Mēģiniet iedomāties mazu, bites šūnai līdzīgu astoņstūrainu telpu bez loga, bez spuldzes, tomēr maigas gaismas piestarotu. Tai nav arī nekādu ventilācijas sprauslu, taču gaiss ir svaigs. Un, lai arī neredz neviena mūzikas instrumenta, brīdī, kad sākas stāsts, telpa melodiski san. Istabas vidū atrodas atpūtas krēsls un pie tā — lasāmā pults, vairāk nekādu citu mēbeļu nav. Atpūtas krēslā sēž ļumīgs savīstījies stāvs — pēdas piecas gara sieviete, bāla kā piepe. Šī mazā istabiņa pieder viņai.
Atskanēja elektriskais zvans.
Sieviete pieskārās kādam slēdzim, un mūzika apklusa.
«Laikam jāpaskatās, kas tur ir,» viņa nodomāja un iekustināja krēslu, kuru, tāpat kā mūziku, darbināja mehānisms. Krēsls aizslīdēja uz istabas otru pusi, kur vēl aizvien uzmācīgi skanēja zvans.
— Kas tur ir? — sieviete jautāja saērcinātā balsī, jo, kopš viņa bija sākusi klausīties mūziku, viņu traucēja jau nezin kuro reizi. Sievietei bija vairāki tūkstoši paziņu, jo cilvēku savstarpējie sakari savā ziņā bija milzīgi paplašinājušies.
Bet, tikko sieviete ieklausījās, bālā seja sagrumbojās smaidā, un viņa teica: