iii daļa
IZSTUMTIE
Gados, kas sekoja Kuno pārdrošajam pasākumam, Mašīnā norisinājās divi svarīgi notikumi. Pavirši raugoties, tie varēja likties revolucionāri, bet abos gadījumos cilvēku prāti bija tiem sagatavoti jau iepriekš. Tie tikai pauda tendences, kas jau sen bija slēpušās cilvēku prātos.
Pirmkārt, aizliedza respiratorus.
Tādi progresīvi domājoši cilvēki kā Vašti jau vienmēr bija uzskatījuši ekskursijas uz virszemi par muļķīgu pasākumu. Var būt, ka gaisa kuģi bija nepieciešami, bet kāda gan jēga doties virszemē aiz tīras ziņkārības un parāpot pa zemi vienu vai divas jūdzes virszemes kārā? Šis paradums bija vulgārs, varbūt pat mazliet nepieklājīgs, tam nebija nekā kopīga ar citām patiesi nozīmīgām parašām. Šādi izbraukumi neveicināja arī jaunu domu rašanos. Respiratorus aizliedza un reizē ar tiem, protams, arī virszemes kārus. Izņemot nedaudzus lektorus, kas žēlojās, ka tiem liegta iespēja tieši piekļūt viņu lekciju priekšmetiem, pārējie šo aizliegumu uzņēma pavisam mierīgi. Tie, kas vēl aizvien gribēja uzzināt kaut ko par virszemi, taču varēja klausīties ierakstus gramofonos vai arī noskatīties kādā kinematofotā. Un pat lektori samierinājās ar notikušo, kad konstatēja, ka lekcijas par jūru ir ne mazāk interesantas, ja tās kompilē no citu lektoru agrāk nolasītajām lekcijām par to pašu tematu.