—   Te, šinī istabā, bija sapulcējusies gandrīz visa mūsu zeme miniatūrā, — Lū teica, — un visiem bez izņēmuma mēs dāvājām laimi. Turklāt nevis stundu vai dienu, bet gan divas diennaktis no vietas! … — Aiz dziļas cieņas pret šiem vārdiem viņš pat pielēca kājās. — Lai nākamos «Eiffjas» īpašniekus pasargātu no bojāejas, pietiek iemontēt aparātā pulksteņa me­hānismu, vai tas jums nav skaidrs? īpašnieks šo me­hānismu varēs noregulēt tā, lai «Eifija» ieslēgtos, tikko viņš būs atnācis no darba, vakariņu laikā — iz­slēgtos, pēc vakariņām atkal ieslēgtos, kad būs jālie­kas gulēt, izslēgtos, un tā tālāk un tamlīdzīgi … — Viņš saķēra galvu un izbolīja acis. — Bet reklāma … Mans dievs, kāda reklāma! Jūsu bērniem nebūs vaja­dzīgas dārgas rotaļlietas! … Trīsdesmit stundu «Ei­fijas» nav dārgākas par kino biļeti! … Sešdesmit stundu «Eifijas» maksā lētāk par pudeli viskija! …

—   Toties iedarbība — kā pudelei ciānkālija, — Freds iestarpināja.

—   Vai tiešām jūs nesaprotat?! — Herisons tam ne­spēja ticēt. — «Eifija» no jauna savienos laulātus draugus, tā glābs amerikāņu ģimeni. Nebūs vairs strīdu par to, kādu televīzijas kanālu ieslēgt, kādu radioprogrammu klausīties. «Eifija» sagādās prieku ikvienam un visiem — mēs esam to pierādījuši. Un garlaicīgu programmu «Eifijai» gluži vienkārši nevar būt…

Viņu pārtrauca klauvējieni pie durvīm. Remont­strādnieks paziņoja, ka pēc divām trim minūtēm ieslēgs strāvu.