— Tik daudz, lai varētu piepildīt trīsdesmit reiz četrdesmit pēdu lielu telpu piecu sešu pēdu augstumā. Un . .. — Heijerijs acumirklī aptvēra, jo šai ziņā viņš nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta, — piemetiet vēl drusku atbirumu, ko jūs izmantojat visu šo mehānismu savienošanai un saslēgšanai, un vēl kādu nebūt portatīvu instrumentu komplektu.
Uzraksts sāka mirgot un zust.
— Pagaidiet! — Heijerijs iekliedzās.
Pēkšņi viņam iešāvās prātā vēl kāda ideja. Atkal skaidri izgaismojās uzraksts:
PAZIŅOJIET 3. VĒLĒŠANOS
— Kā ir ar preču piegādi? Vai par to jāmaksā?
— No četrdesmit otrās līdz sešdesmit piektajai laika zonai un no pirmā līdz trešajam izplatījuma sektoram preces, kas iegūtas, izpildot vēlēšanās, piegādā bez maksas.
— Lieliski! — Heijerijs Firsts iesaucās. — Adrese: 217. māja, 35. Rietumu iela, Ņujorka, Ņujorkas štats, pasta indekss 10011. Pagrabstāvs. — Tad, paslepus uzmetis aci apbēdinātajam Mahasam, steidzīgi piemetināja: — Nogādājiet turp arī visas šīs grabažas, — un ar plašu žestu norādīja uz maizes un metāla kaudzi.
Uz paneļa iemirdzējās nesaprotamie hieroglifi; no skaļruņa atskanēja kaut kas neskaidrs. Sacēlās apdullinoša virpuļvētra, kurā griezās maizes klaipi un sudraba gabali. Pēkšņi pa atvērto logu iebrāzās īsts viesulis: āra gaiss lauzās aizpildīt radušos vakuumu.