—    Vai tad jūs domājat citādi? — Pigasteram smīnā pavīdēja zelta zobi.

—    Protams. Ir bijis vai nu bojājums aparātos, vai kāda dabas spēku dēļ radusies katastrofa.

—    Aparātu bojāšanās ir izslēgta. Mister Tumov, visi aparāti darbojās lieliski.

—    Varēja gadīties sadursme ar meteorītu. — Igors piemiedza acis.

—     Pilnīgi neiespējami. Pastāstīšu jums noslēpumu: mūsu pavadonī bija iemontēta speciāla aizsargierīce, kas sastaptos meteorītus pārvērstu tvaikos.

—    Tas nav nekāds noslēpums, — Igors piebilda.

—    Bet aizsargierīce varēja sabojāties …

—    Nē, nēl Un vispār — varbūtība, ka notikusi sa­dursme ar meteorītu, ir ārkārtīgi niecīga.

—     Piekrītu. Bet tomēr šāda varbūtība pastāv. Tik­lab mēs, kā arī jūs esam palaiduši vairākus desmitus mākslīgo pavadoņu. Un beidzot šī niecīgā varbūtība ir realizējusies.

—    Mister Tumov, mūsu jaunākais pavadonis taču bija īsta lidojoša laboratorija. Paredzēts tika itin viss. Tādā pavadonī varētu lidot vairāki kosmonauti… Apa­rāti konstruēti tā, lai tie darbotos daudzus gadus.

—     Un tomēr jūsu pavadonis gājis bojā kādas nepa­redzētas nejaušības dēļ, — Tumovs skarbi sacīja.

—    Nejaušības dēļ — piekrītu, — amerikānis vis- zinīgi pasmīnēja, — neparedzētas nejaušības dēļ — ne­piekrītu.

—    Atvainojiet, nesapratu jūsu domu.