Sakarā ar romāna «Jūras vilks» ekranizāciju Londons aktīvi cīnās par autortiesību revidēšanu, aizstāvēdams amerikāņu rakstnieku intereses. Maijā pēc žurnāla «Collier's» ierosinājuma brauc par kara korespondentu uz Verakrusas ostu (Meksika), uz kurieni no­sūtīti Savienoto Valstu kara kuģi. Saslimis ar dizentēriju, drīz atgriežas no turienes. Braukā ar jahtu «Klaidonis», sāk rakstīt stāstu «Salinieks Džerijs». Noraida priekšlikumu braukt uz Eiropu, uz pasaules kara fronti par korespondentu, skeptiski vērtējot korespondenta darba iespējas. Publicēti stāstu krājumi «Stipro spēks» un romāns «Dumpis uz «Elsinoras»».

1915.  gads. Februāri Londons aizbrauc uz Havaju salām. Turpina rakstīt stāstu «Salinieks Džerijs» un vasarā atgriežas Glenelenā. Pēc Godarda scenārija raksta «kinematogrāfisku» romānu «Triju sirdis», kas publicēts tikai pēc viga nāves. Noslēdz ar firmu «Cosmopolitan» līgumu, kurš uzliek viņam par pienākumu sagatavot divus romānus katru gadu. «Londona darbu labās īpašības ir pilnīgi atkarīgas no izdevējiem, ar kuriem viņš vēl uz vairākiem gadiem saistīts ar līgumu,» sakarā ar to paziņo rakstnieka sekretārs vienam no saviem korespondentiem. Londons izjūt aizvien lielāku nepaliku pret literāro darbu. «Es katru dienu sāku strādāt kā vergs, kurš iet uz darbu.» — «Nepieciešamība — lūk, kas liek man rakstīt. Nepieciešamība,» at­zīstas Londons. Sajā gadā nāk klajā stāsts «Sarkanais mēris» un romāns «Trako krekls» («Zvaigžņu klaidonis»).

1916.  gads. Londons slimo ar urēmiju.