Žēlojas par smagu nogurumu. Jūlijā kopā ar Cārmianu brauc uz Havaju salām, raksta tur stāstu «Maikls, Džerija brālis». Brauciens uz Havaju salām nepalīdz Londonam atlabt un nesagādā viņam atvieglinājumu. Viņš iecer ceļojumu pa Austrumu zemēm, t„aču atsakās no brauciena, jau pasūtījis tvaikoņa biļetes. Martā izstājas no Sociālistiskās strādnieku partijas, paziņodams, ka tajā apdzisis kaujas gars, virsroku guvis oportūnisms. 14. septembrī uzrakstīts pēdējais nozīmīgais darbs — stāsts «Kā argonauti senatnē». Publicēts romāns «Lielās mājas mazā saimniece» un stāstu krājums «Tasmānijas bruņurupuči» — Londona pēdējā grāmata, kura iznākusi, viņam dzīvam esot. 22. novembra rītā Džeku Londonu atrod nesamaņā, pazīmes liecina, ka viņš saindējies ar mor- fiju. Pievakarē viņš, nenācis pie samaņas, mirst. Otrā dienā pēc kremācijas Oklendā Londona mirstīgās atliekas pārved uz Glenelenas rančo un apglabā pakalnā, bet uz kapa uzliek milzīgu sarkanu akmeni.
DŽEKS LONDONS
(1876 — 1916)
Džeks Londons ir bijis un paliek viens no visiemīļotākajiem, vispopulārākajiem ārzemju rakstniekiem Padomju Savienībā. Viņa grāmatas, kuras mūsu izdevniecības laiž klajā miljonos eksemplāru — Kopoti raksti, stāstu krājumi, romāni —, ilgi neguļ grāmatveikalu plauktos un uz bukinistu letēm. Nosauciet Londona vārdu, un par viņu ar pateicības