Kaut kopumā Henrija Džeimsa daiļrade bija daudz nopietnāka un augstāka par «Princesi Kazamasimu», šī grāmata tomēr kļuva par vienu no vispopulārākajiem viņa darbiem ASV, radīja, kā liecina amerikāņu literatūrzinātnieki, veselu sēriju atdarinājumu, kuri izdabāja amerikāņu mietpilsonības neizvēlīgajai gaumei. XIX gadsimta beigu un XX gadsimta sākuma imperiālistiskie kari izvirzīja arī specifisko oficiālo kara skribentu Ričardu Dei- visu. Grāmatās par Kubas karu, par karu Dienvidāfrikā (viņš rakstīja par to, aizstāvot britu imperiālisma intereses), par grieķu-turku karu un par krievu-japāņu karu (kas attēlots no amerikāņu imperiālista viedokļa) Deiviss attīstīja tradīciju, kas jau agrāk bija iezīmējusies ASV kara literatūrā, kurai bija raksturīgas skaļas frāzes, kāre uz de- magoģiskām deklarācijām un kura būtībā propagandēja imperiālistisku karu.
Buržuāziskajai dekadencei dažādās tās izpausmēs pretī stāvēja amerikāņu kritiskā reālisma literatūra, kura XX gadsimta sākumā pārdzīvoja ievērojamu pacēlumu.
Spēku pilnbriedā vēl bija Marks Tvens, pirmais amerikāņu rakstnieks, kurš vīrišķīgi un konsekventi atmaskoja amerikāņu imperiālisma noziegumus. Frenks Noriss uzrakstīja tādu spilgtu darbu kā «Astoņkājis».