Grāmatu tirgu jau piepildīja neskaitāmi amerikāņu detektīvi — «komiksu» un mūsdienu detektī- vās lasāmvielas senči, V. Džilleta un viņa atdarinātāju ražojumi. Tādi «vēsturisko» romānu autori kā amerikāņu rakstnieks Vinstons Cērčils visiem spēkiem centās iztēlot ASV pagātni kā demokrātisku epopeju, uz kuras fona kā nevainojami varoņi izcēlās amerikāņu buržuāzijas līderi. Teodors Rūzvelts, amerikāņu imperiālisma ideologs un daudzu tās plānu īstenotājs, jau darbojās kā «sarkano asiņu» literatūras iedvesmotājs, kurai vajadzēja cildināt amerikāņu ieročus un audzināt jaunatnē tieksmi uz kara avantūrām, attaisnot visrupjāko amerikāņu šovinismu — to, ko sauca par džingoismu. Bet pat pilnīgi oficiālā Oks­fordā izdotā ASV literatūras rokasgrāmata, kuru izdevis profesors D. Harts, formulē «džingoismu» kā terminu, ar ko jāsaprot «kareivīga politika attiecībā pret citām val­stīm, kura daļēji bija pārsvarā Amerikas Savienotajās Valstīs XIX gadsimta otrajā pusē»1 .

Netrūka arī aristokrātiskas salona mākslas paraugu, kuros pagrimuma motīvi jaucās ar politiskās kontrrevolū­cijas motīviem. Kā tādas mākslas piemēru var minēt Hen­rija Džeimsa[6] romānu «Princese Kazamasima» (1886), kurš bija diezgan populārs mietpilsoņu aprindās, tāpēc ka tajā varēja atrast gan aizraujošas ziņas par «augstā­kās sabiedrības» dzīvi, gan neticamus anarhistu un ko- munāru, kārtības un īpašuma ienaidnieku piedzīvojumus visā pasaulē, gan jēnkiju ideālistu Hiacintu Robinsonu — šo bīstamo brīvdomātāju sliktās ietekmes upuri.