Šīs un citas pretrunas atspoguļoja gan paša Londona pasaules uzskata īpatnī­bas — viņš nenonāca līdz zinātniskā sociālisma teorijas pilnīgai izpratnei —, gan pašas Sociālistiskās partijas stāvokli ASV. Runājot par pirmajiem partijas pastāvēša­nas gadiem, Fosters atgādina domstarpības tajā, asās diskusijas. «Pieaugošā antagonisma sekas,» raksta Fos­ters, «bija vairākas partijas šķelšanās, kuras beidzās ar vispārējo nacionālo šķelšanos 1912. gadā.»

Protams, naidīgu grupējumu un grupu pastāvēšana, idejiskais sajukums un dažādu frakciju cīņa nevarēja neietekmēt Londona pasaules uzskatu. Viņš taču uzska­tīja sevi par Sociālistiskās partijas biedru, centās dzīvot tās dzīvi, būt tās publicists un lektors. Un, lai kādas būtu Londona pretrunas un maldi XX gadsimta pirmajā gadu desmitā, strādnieku šķira un tās cīņa pret kapitālismu, par sociālistisku nākotni ieņem viņa daiļradē dominējošu vietu.

Atceroties to, nevajag arī vienkāršot rakstnieka'daiļra­des un pasaules uzskata attīstības ainu šajos gados. Arī toreiz Londons rakstīja darbus, kuri nebija saistīti ar strādnieku šķiras tēmu; to vidū ir, piemēram, jau minē­tais romāns «Sniegu meita», daudzi jauni ziemeļu stāsti un pirmie Klusā okeāna cikla stāsti.