1901. gads. Londonam piedzimst meita Džoana. Iznāk otrais stāstu krājums «Viņa tēvu dievs» (Čikāgā). Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar izdevēju Makklīru, kurš maksā Londonam simt divdesmit piecus dolārus mēnesī, viņš raksta savu pirmo romānu «Sniegu meita». Iepazīstas ar M. Gorkija romānu «Foma Gordejevs» un novembrī publicē jūsmīgu rakstu par to.
1902. gads. Februārī apmeties Pjedmontā, Džeks Londons pieņem daudz draugu un paziņu. Raksta «Ceļojumu ar «Snarku»» un kopā ar Annu Strunsku — «Kemptona un Veisa vēstules». Ģimenes izdevumi ievelk Londonu parādos. Pēc asociācijas «American Press» priekšlikuma brauc par korespondentu uz Londonu, lai no turienes ar kuģi dotos uz Dienvidāfriku, kur notiek angļu-būru karš. Tā kā karš beidzas, paliek Londonā, kur vairākas nedēļas pārģērbies dzīvo Isten- das graustos, fotografēdams Londonas padibenes un rakstīdams grāmatu «Bezdibeņa ļaudis» (iznāca 1903. gadā). Pabeidzis grāmatu, apmeklē Parīzi un Itāliju. Caur Ņujorku steigšus atgriežas mājā, saņēmis ziņu par otras meitas Besas piedzimšanu. Ņujorkā vienojas ar izdevēju Makmilanu, ka viņam izmaksās simt piecdesmit dolāru mēnesī par izdevniecības tiesībām iespiest visus viņa nākamos darbus.
1903. gads. Londons mēnesi raksta stāstu «Senču asiņu balss». Stāstu iespiež ietekmīgais žurnāls <rSaturdaij Evening Post», samaksājot divus tūkstošus dolāru lielu honorāru, pēc tam to saskaņā ar pastāvošo līgumu laiž klajā Makmilana izdevniecība.