DŽONS MIEŽAGRAUDS jeb Memuāri par alkoholu
I NODAĻA
Šī ideja man uzradās kādā vēlēšanu dienā. Kalifornijas pēcpusdienas tveicē es no mūsu rančo pa Mēness ieleju biju aizjājis uz mazo ciematiņu, lat nobalsotu «par» vai «pret» sakarā ar dažādiem labojumu projektiem Kali- fornijas štata konstitūcijā. Tā kā diena bija karsta, paguvu iztukšot pāris glāzīšu jau pirms biļetenu iemešanas urnā un vairākas glāzītes izmetu vēl pēc tam. Tad jāju mājās starp rančo vīndārzu pakalniem un paugurainajām ganībām; fermu sasniedzu tieši laikā, lai paspētu vēl iedzert savu malku pirms vakariņām.
— Kā tad tu nobalsoji par sieviešu tiesību vienlīdzību? — Cārrniana apvaicājās.
— Balsoju «par».
Viņa pārsteigumā izsaucās. Jo, jāatzīstas, jaunības dienās es, par spīti savam kaismīgajam demokrātismam, biju sieviešu līdztiesīguma pretinieks. Vēlākajos gados, kjuvis pieļāvīgāks, bez sevišķas sajūsmas samierinājos ar atziņu, ka šī sociālā parādība ir nenovēršama.
— Kālab īsti tu nobalsoji «par»? — Cārrniana taujaja.
Es atbildēju. Atbilde bija gara un plaša. Skaidroju
gluži sašutis. Jo ilgāk klāstīju, jo vairāk iesvēlos sašutumā. (Nē, piedzēries es nebiju. Ne velti manu jājamo zirgu sauc par Dumpinieku. Gribētu redzēt piedzērušo, kurš spētu noturēties tam mugurāl)