— Tas ir par daudz, — Kastels sacīja, — tāds nelietis kā tas skots nav tā vērts. Patiesībā taču viņš bija uzbrucējs, un vispār neko nevajadzētu maksāt.
— Ak, senjor, patlaban jūsos runā tirgotājs un arī bīstams cilvēks, kas domā, ka pasaulē vajadzētu valdīt taisnībai, nevis karaļiem — tas ir, varai. Sis nelietis nav ne graša vērts, bet de Puevlas vārds Henrija ausī ir daudz ko vērts.
— Lai tad būtu piecdesmit angelu, — Kastels sacīja. — Es pateicos jums, senjor, par jūsu laipnību. Vai jūs naudu tūlīt ņemsiet līdz?
— Nekādā gadījumā! Tikai tad, kad atnesīšu apžēlošanas vēsti. Es atkal atnakšu, senjor, un paziņošu jums, kāds ir stāvoklis. Palieciet sveika, daiļā lēdija! Lai svētie aizliek labu vārdu par šo mirušo nekauņu, kura dēļ es nonācu jūsu, jūsu tēva un jūsu drošsirdīga, izveicīgā brālēna sabiedrībā! Uz redzēšanos! — Un, vēl arvien murminādams laipnības, d'Agilars palocījās un sulaiņa pavadībā izgāja no istabas.
— Tomas, — Kastels sacīja sulainim, kad tas atgriezās,- — .tu esi prātīgs puisis. Apģērbies un seko šim spānietim, noskaties, kur viņš apmeties, un uzzini par viņu visu, ko vien vari. Aši!
Sulainis paklanījās un izgāja, un drīz vien Kastels dzirdēja noklaudzam aiz viņa mājas sāndurvis. Tad viņš pagriezās pret Mar- garetu un Pīteru un sacīja: