Kastils jeb Kastels. Un, tā kā ebrejiem Anglijā dzīvot nav atļauts, viņš pieņēma ari kristīgo ticību. Nejautā, kādi bija viņa rīcības motīvi, tie ir apglabāti kopā ar viņu. Viņš lika nokristīt arī mani, savu vienīgo dēlu, kad es biju tikai desmit gadu vecs, taču sevišķi nevēroja, vai es piesaucu «tēvu Ābramu» vai «svēto Mariju». Kristīšanas apliecība vēl arvien glabājas manā tērauda lādē. Tēvs bija gudrs vīrs, viņa veikali zēla, un pirms divdesmit pieciem gadiem viņš mierīgi nomira, atstādams man jau lielu bagātību. Tai pašā gadā es apprecēju anglieti, tavas mātes otrās pakāpes māsīcu, dzīvoju ar viņu laimīgi, mīlēju viņu un devu tai visu, ko vien sirds vēlējās. Bet pēc Margaretas piedzimšanas —Jcopš tā laika tagad pagājuši divdesmit trīs gadi — viņa vairs nekad tā īsti neatspirga un pirms astoņiem gadiem nomira. Tu viņu atceries, viņa atveda tevi šurp, kad biji vēl tāds ducīgs puišelis, un vēlāk lika man apsolīt, ka vienmēr rūpēšos par tevi, jo, izņemot tavu tēvu, seru Pīteru, no jūsu senās, dižciltīgās dzimtas neviens cits vairs nebija dzīvs. Sers Pīters neklausīja mani un atdeva visu savu bagātību tam blēdim un uzurpatoram Ričardam, kas solīja viņam augstus amatus un iztērēja viņa naudu.