Tad vectētiņš Krese devās pie brālības priekšnieka — un godātajam tapsētājam kopā ar mazdēlu tika ierādītas bezmaksas vietas kādā brīvā ložā.
Burgundas Viesnīcas teātrī, kur taja laika galvenas lomas tēloja aktieris Belrozs, izrādīja traģēdijas, traģikomēdijas, pastorāles un farsus, pie tam par Viesnīcas ievērojamāko dramaturgu tika uzskatīts Zans de Rotrs, liels spāņu dramaturģijas paraugu cienītājs. Vectēvam Kresem vislielāko baudījumu sagādāja Belrozs ar savu spēli, un mazdēls aplaudēja Belrozam kopā ar vectēvu. Tomēr mazdēlam daudz vairāk par traģēdijām, kurās uzstājās Belrozs, patika Burgundas farsi, šie rupjie viegla satura farsi, kas pa lielākai daļai bija aizgūti no itāliešiem un Parīzē atrada lieliskus izpildītājus, kuri savās komiskajās lomās brīvi žonglēja ar aktuālu tekstu.
Jā, vectēvs Krese par sarūgtinājumu Poklēnam, vecākajam, bija parādījis viņa dēlam ceļu uz Burgundas Viesnīcu! Un, lūk, kamēr Zans Batists bija vēl zēns, tikmēr kopā ar vectētiņu, bet vēlāk, kad zēns kļuva par jaunekli, — kopā ar biedriem viņš paguva Viesnīcā noskatīties brīnišķīgas-lugas.