Bramanīgi jādelē karaļa musketieri ar zeltainām devīžu šautrām uz mentikiem. Pasaules galvaspilsēta, ēd, dzer, tirgojies, audz! Ei jūs, tie, kam nav apakšbikšu, nāciet šurp uz Jauno Tiltu! Redziet, kur ceļ' kumēdiņu būdas, apkarina tās ar pa­klājiem! Kas tur pīkst kā stabule? Tas ir saucējs. Neno­kavējiet, kungi, tūdaļ sāksies priekšnesumi! Nepalai­diet garām izdevību! Tikai pie mums — un nekur citur — jūs varat redzēt Briošē kunga lieliskās marione­tes! Rau, kur tās, diegos pakarinātas, šūpojas uz paaug­stinājuma! Jūs redzēsit ģeniālu mācītu pērtiķi Fagotēnu!

Pie Jaunā Tilta tirgus būdās novietojušies ielas ārsti, zobu rāvēji, varžaču griezēji un viltus aptiekāri. Tie pārdod ļaudīm brīnumzāles — līdzekļus pret visām kai­tēm, un, lai saviem veikaliem pievērstu uzmanību, tie mēdz salīgt apkārtstaigājošus ielas aktierus, bet reizēm pat tādus, kas spēlē teātros, un tie sniedz veselas izrā­des, slavēdami krāpnieku brīnumzāles.

Virzījās svinīgas procesijas, jāja izrotājušies, grezni saposušies un ar apšaubāmām īrētām dārglietām apkā­rušies komedianti, tie izkliedza reklāmas, pulcināja kopā ļaudis. Puišeļi bariem vien staigāja tiem pakaļ, svilpa, spraucās starp kājām un tā padarīja burzmu vēl jo lielāku.

Duni, Jaunais Tilt! Es saklausu, kā tavā kņadā no mā­tes aktrises un tēva krāpnieka dzimst franču komēdija, tā griezīgi kliedz, un tas rupjā seja apkaisīta ar mil­tiem!