Toties līknes viņš iegūstot īpaši interesantas, un pēc publicēšanas tās noteikti pierādīšot, ka viņa izvēle bijusi pareiza. Ja šai zemē netiktu piešķirti tik nesamērīgi mazi līdzekļi zināt­nei, viņš saviem eksperimentiem nemūžam neizman­totu mazāku dzīvnieku kā vali. Taču pagaidām, vis­maz šai zemē, doma par pietiekami lielu zinātnieku vajadzībām paredzētu vivāriju esot tīrā utopija. To­ties Vācijā … un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā kā Redvuda bullēni prasīja no profesora nemi­tīgu gādību, rūpes par izmēģinājumu fermas izrau- dzīšanos un ierīkošanu uzgūla Bensingtona pleciem.

Abi vienojās, ka ari visus izdevumus uzņemsies segt Bensingtons, vismaz līdz tam laikam, kad tiks pie­šķirta attiecīga subsīdija. Tātad, lāgu lāgiem pametis darbu sava dzīvokļa laboratorijā, misters Bensingtons izbraukāja visus ceļus uz dienvidiem no Londonas, meklēdams piemērotu fermu, un viņa vērīgais ska­tiens caur acenēm, vientiesīgi plikais pauris un cau­rumos izgraizītās kurpes izraisīja veltīgas cerības neskaitāmu nolaistu fermu īpašnieku sirdīs. Vairā­kās dienas avīzēs un žurnālā «Nature» viņš ievietoja sludinājumu, ka tiek meklēts uzticams (precēts) pāris — kārtīgi, darbīgi cilvēki, kas prot rīkoties ar mājlopiem, trīs akrus lielas izmēģinājumu fermas vadīšanai.

Piemērotu vietu viņš šķita atradis Kentas grāfistē Hiklijbravā pie Eršotas.