—     Iedomājat lielt meitart putnu padarītanā, — sa­cīja misters Skiners. — Ak tu kungt tētīt! Domāt, ka priekt viņa nevient putnu pat nav redējit.

—           Pats izskatās pēc slapjas vistas, — teica nam­

daris no Hiklijbravas. — Un vēl brilles uz deguna uztupinājis.

Misters Skiners pienāca tuvāk galdniekam no Hik­lijbravas, un viena acs skumīgi lūkojās tālumā uz miestiņu, bet otra ļauni iespīdējās, kad viņš noslēpu­maini pačukstēja:

—     Katru mīļu dieniņu, tatodīt, vajagot tāt mērīt, ko neteikti. Tkatītiet, vai aug pa ītam. Iedomājiet tik, ko? Katru mīļu dieniņu … katru mīļu dieniņu.

Un misters Skiners pielika plaukstu pie mutes, lai, kumpu mugurā uzmetis, gardi nosmietos, tikai skumjā acs nepiedalījās šais smieklos. Tad, nejuz­damies īsti pārliecināts, vai namdaris izpratis viņa vārdu jēgu, spalgā čukstā atkārtoja:

—     Mērīt!

—      Tas jau, sacīt, vēl dulnāks par iepriekšējo. Lai esmu nolādēts, ja tā nav, — secināja namdaris no Hiklijbravas.

II

Zinātniska eksperimentēšana ir pati garlaicīgākā nodarbošanās visā pasaulē (pavisam kas cits, pro­tams, ir pārskati par šiem eksperimentiem «Filozo­fiskajos darbos»), un misteram Bensingtonam šķita, ka pirmos viņa sapņus par neaptveramajām nākotnes iespējām no cik necik taustāmām realitātes druskām šķir vesela mūžība.