Aizritēja gandrīz stunda. Nuitas satraukums un izmisums bija sasniedzis augstāko pakāpi. Rūgtas asaras plūda pār viņas vaigiem, bet galvā iešāvās doma, ka viņas vīrs ir atklājis un izjaucis Rameri plānu. Ja nu Puarma atrod viņu šeit? Tas tikai palielinās viņa dusmas.
Ar smagu sirdi un zemu noliektu galvu Nuita devās atpakaļ uz pili un atkal parādījās viesu vidū. Dzīvesbiedra priecīgais smaids un kaisles jpilnais skatiens apliecināja, ka viņš neko nenojauš. So pārliecību nostiprināja arī jautājumi par viņas prombūtnes iemesliem. Bet kas tad īsti ir noticis?
Pārvarējusi bailes un satraukumu, Nuita izvairījās no tiešas atbildes. Viņa pat mēģināja būt jautra, centās jokot ar draudzenēm, taču slimīgais bālums bija pretrunā ar uzspēlēto jautrību. Drūmā izmisumā viņa nolieca galvu, kad sievietes viņu apstāja, lai aizvestu uz jaunlaulāto guļamistabu.
Ak, kādēļ gan Rameri neizpildīja viņas lūgumu un neīstenoja maga ieceri vēl pirms šīm laulībām!
Ģimenes dzīve jaunajai sievietei izvērtās par smagu, murgainu sapni, un no šīs drūmās apātijas viņu pēkšņi izrāva dīvainās baumas, kas bija satraukušas visu Memfisu.
Varenais, briesmīgais mags Amenhoteps, pie kura palīdzību bija meklējusi vai visa Ēģipte, bija pazudis, turklāt tik noslēpumaini, ka neviens nespēja iedomāties, kas ar viņu noticis.