kad īsti un kādā valdības iestādē tādu pirkšanas aktu pilnvarotais Sobo- ļevs viņa tēvam nodevis, tas viņam, Andrejam Dub- rovskim, neesot zināms, jo viņš tolaik vēl bijis gluži mazs un pēc tēva nāves viņš tādu pirkšanas aktu nav varējis sameklēt, bet gan domā, vai tikai tas kopā ar citiem papīriem un mantību nebūšot sadedzis uguns nelaimē, kas izcēlusies viņu mājā 17 … gadā, par ko zinājuši arī tā ciema iedzīvotāji. Bet, ka šo īpašumu no tās dienas, kad to Trojekurovs pārdevis vai kad Soboļevam izdota pilnvara, t. i., no 17 … gada, bet pēc viņa tēva nāves no 17 … gada līdz šim, neapstrīdami pārvaldījuši viņi, Dubrovski, redzams no apkārtējo iedzīvotāju liecībām, kuri, pavisam 52 cilvēki, zem zvēresta nopratināti, liecinājuši, ka patiesi, cik vien viņi to atceroties, šo apstrīdamo īpašumu sākuši pārvaldīt jau pieminētie Dubrovsku kungi pirms gadiem 70 bez kādiem iebildumiem, bet tieši uz kāda līguma vai pirkšanas akta pamata — viņiem neesot zināms. Bet, vai šai lietā pieminētais agrākais muižas pircējs — bijušais provinces sekretārs Pēteris Trojekurovs pārvaldījis šo īpašumu, viņi neatcero- lies. Tikai Dubrovska dzīvojamā māja pirms gadiem 30 nodegusi uguns nelaimē, kas izcēlusies nakts laikā viņu ciematā, pie tam apkārtējie ļaudis atzinuši, ka ienākumu minētā apstrīdamā muiža varot dot, rēķinot no tā laika vispār, ne mazāk kā 2000 rubļu gadā.