Gluži pretēji tam ģenerālanšefs Kirila Pētera dēls Trojekurovs šā gada 3. janvārī iesniedzis šai tiesā lūgumu, ka, lai gan minētais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis izmeklēšanā pievienojis šai lietā sava mirušā tēva Gavrilas Dubrovska titulārpadomniekam Soboļevam izdotu pilnvaru par viņam pārdoto muižu, tomēr ne pirkšanas oriģinālaktu, ne arī par pašu pirkšanu, kas kādreiz būtu notikusi, nekādu skaidru pierādījumu saskaņā ar ģenerālā reglamenta 19. nodaļu un 1752. gada novembra mēneša 29. dienas līgumu nav uzrādījis. Tātad pati šī pilnvara tagad tās devēja — viņa tēva nāves dēļ ar 1818. gada maija mēneša … dienas likumu pilnīgi zaudē savu spēku. Bez tam vēl, apstrīdamās muižas nododot pārvaldīšanā, pavēlēts — likumīgi apstiprinātās nodot ar pirkšanas aktiem, bet neapstiprinātās pēc iepriekšējas izmeklēšanas.
Par šo muižu, kas pieder viņa tēvam, kā pierādījumu viņš jau iesniedzis pirkšanas aktu, no kura tad arī izriet uz minēto likumu pamata atņemt to Dubrov- skim kā nelikumīgi pārvaldītu un atdot to viņam uz mantošanas tiesību pamata. Bet, tā kā pieminētie muižnieki, pārvaldīdami viņiem nepiederošu īpašumu, bez kādiem dokumentiem saņēmuši un lietojuši arī viņiem nepiederošas muižas ienākumus, tad pēc tam, kad būs aprēķināts, cik tādu iznāktu pēc likuma, piedzīt tos no muižnieka Dubrovska un atdot viņam,