Tu, vecais, ej! Ej tālāk savu ceļu!

Garīdznieks

Jūs lūdzu, pieminēdams asins lāses,

Ko krustā sistais izlējis par jums:

Jel baigās dzīres pārtrauciet, ja vēl

Jums vēlēšanās sastapt debesīs

To mīļās dvēseles, kas atdus mierā, —

Uz savām mājām ejiet!

Priekšsēdētājs

Mājas mums

Pārlieku skumjas — jauniem prieki mīļi.

Garīdznieks

Vai tu tas, Valsingem? Vai tu tas pats,

Kas vēl pirms trijām nedēļām uz ceļiem

Pār mātes līķi raudot noliecies,

To apskāvi, pie viņas kapa brēci?

Jeb domā tu: nav viņai tagad jāraud,

Nav rūgti jāraud pašās debesīs,

Kad noskatās uz dzīrotāju dēlu

Sai izvirtībā, tava balss kad skan

Un dzied šīs trakās dziesmas tur, kur apkārt

Ir svētas lūgsnas, grūtas nopūšanās?

Nāc līdzi mani

Priekšsēdētājs

Kāpēc te ieradies

Tu mani traucēt? Nevaru un neder

Tev līdzi iet: šai vietā esmu saistīts

Ar izmisuma, baigu miņu saitēm,

Ar manas bezspēcības apziņu,

Ar izmiruša sastinguma šausmām,

Kas manā mājā tagad jāsastop, —

Tik vienīgi šīs trakās līksmes asums

Un pilnā kausa dziedinošā inde,

Šie glāsti (piedod manus grēkus, kungs) —