ALEKSANDRS VOLKOVS
DZELTENĀ MIGLA
ALEKSANDRS VOLKOVS
IEVADS
MIEGS, KAS ILGA PIECI TOKSTOŠi GADU
Garā, šaurā Pasaules apkārtkalnu aiza izbeidzās ērtā, siltā alā ar augstu velvi, gludām sienām un līdzenu grīdu. Vistālākajā alas kaktā atradās milzīgi augstas cisas, un tur uz mīksta sūnu klājiena dzijā miegā gulēja gigantiska auguma sieviete.
Viņas miegs bija neparasts: tas ilga desmitiem gadu simteņu. Kas gan bija pratis pieveikt šo milzeni, kas un par kādām ļaundarībām bija viņu iegremdējis burvju miegā?
Lai uzzinātu, kā un kāpēc notika tāds brīnums, domās pārcelsimies pagātnē pirms dažiem gadu tūkstošiem — tajos tālajos laikos, kad zemē, kuru vēlāk nosauca par Burvju zemi, ieradās varenais burvis Gurikaps[1].
Tas bija Gurikaps, kas norobežoja Burvju zemi no pārējās pasaules ar Lielo tuksnesi un Pasaules apkārtkalniem, viņš arī apveltīja šīs zemes dzīvniekus un putnus ar cilvēku valodu, viņš lika pār tās mežiem un laukiem augu gadu spīdēt karstai vasaras saulei.
Daudz laba Gurikaps izdarīja Burvju zemei, un mazo cilvēciņu ciltis, kas tajā mita, dzīvoja priecīgi un laimīgi, strādādamas mierīgu darbu.
Bet pagāja tūkstoš gadu, varbūt pat divi tūkstoši, un Burvju zemes iedzīvotājiem sāka uzklupt pēkšņas nelaimes.