— Še tev nu, vēl viens burvis atradies! — lasīdama hroniku, burve īgni noņurdēja. — Lien te kā mušas uz medu.

Arahna, protams, neatcerējās, ka arī pati bija ieradusies Burvju zemē ne lūgta, ne gaidīta.

Gudvins kļuva par Centrālās zemes pavēlnieku. Viņa vadībā uzcēla skaistu pilsētu un nosauca to par Smaragda pilsētu; tā mirgoja smaragdos, kas rotāja pilsētas namu sienas un jumtus un pat bruģa spraugas. Gudvins sevi nosauca par Lielo un Šaus­mīgo Smaragda pilsētas burvi.

Lasīšana aizrāva Arahnu arvien vairāk, viņa augām dienām sēdēja pie hronikas un aizmirsa pat laikā paēst, kas bija ne­parasti, ievērojot viņas apetīti.

Atkal jauni neparasti notikumi Burvju zemē. Fejas Gingemas uzburtais viesulis atnesa no aizkalnes mājiņu — kulbu, kurā atradās meitene Ella un viņas sunītis Totiņš. Mājiņa uzkrita virsū ļaunajai Gingemai un nospieda to. Sunītis atrada Ginge­mas alā sudraba burvju kurpītes un atdeva tās savai mazajai saimniecei.

Notikuma vietā ieradās labā feja Villina. Viņa teica — ja Ella panākšot trīs radījumu karstāko vēlēšanos piepildījumu, tad

Lielais Gudvins viņai palīdzēšot atgriezties dzimtajā Kanzasā. Un Ella, uzvilkusi sudraba kurpītes, drosmīgi aizsoļoja uz Sma­ragda pilsētu pa dzelteniem ķieģeļiem bruģēto ceļu. Viņu pava­dīja jautrais Totiņš.