—    Man šķiet, ka šis kasieris prasību iesniedzis pilnīgi pa­matoti!

—    Protams. Tā jau ir tā nelaime. Turklāt jāiegaumē vēl viens likuma pants: cilvēku, kas reiz psihoskopiski pārbau­dīts vienalga kāda iemesla dēļ, nevar psihoskopiski pārbau­dīt otrreiz. Nevar divas reizes pakļaut briesmām cilvēka psihi, — tā ir teikts likumā.

—    Tas nav nekāds ērtais likums.

—    Gluži manas domas. Psihoskopēšanu pieļāva ar likumu pirms diviem gadiem, un tagad visi zagļi un afēristi cenšas, lai viņus psihoskopē kāttas sīkas kabatu zādzības dēļ, un pēc tam šie kriminālisti varēs mierīgi pievērsties lielākiem no­ziegumiem. Un tāpēc mūsu Galvenā pārvalde atļaus psiho­skopē t Peitonu tikai tad, ja pret viņu savākšu svarīgus pierā­dījumus. Nav obligāti, lai pierādījumi būtu svarīgi no likuma viedokļa — vajadzīgs, lai tiem noticētu vienīgi mana priekš­niecība. Doktor Ert, pats nejaukākais ir tas, ka nevaram iesniegt tiesā apsūdzību, iekams nav izdarīta psihoskopiskā pārbaude. Slepkavība ir pārāk liels noziegums, un, ja apsū­dzētais nebūs psihoskopēts, pat visstulbākie zvērinātie piesē­dētāji uzskatīs, ka apsūdzības uzturētāju pozīcijas nav nekā­das drošās.

—    Tātad kas jums vajadzīgs no manis?

—    Pierādījums, ka Peitons augustā bijis uz Mēness.