
Doktors Ērts jautāja:
— Vai nebūtu vienkāršāk izmantot psihoskopešanu, tagad jau tā atļauta ar likumu.
Deivenports sadrūma, un rēta viņa vaigā nobālēja.
— Vai tad jūs nezināt Konska-Hiakavas likumu, doktor Ert?
— Nezinu.
— Manuprāt, šis likums nav zināms nevienam. Valsts deklarējusi, ka cilvēka garīgā pasaule ir neaizskarama. Lieliski, bet kas no tā izriet? Psihoskopētajam cilvēkam ir tiesības uz kompensāciju, kādu vien viņš var izkaulēt no tiesas. Nesen kāds bankas kasieris saņēma divdesmit piecus tūkstošus dolāru kā kompensāciju par psihoskopisku pārbaudi sakarā ar nepamatotu apvainojumu par izšķērdēšanu. Netiešie pierādījumi, kas it kā lika domāt par izšķērdēšanu, īstenībā bija saistīti ar kādu mīlas dēku. Kasieris iesniedza prasību, minēdams, ka viņš atlaists no darba, bijis spiests ļoti piesargāties, jo pieviltais vīrs draudējis viņam ar izrēķināšanos, un beidzot kasieris padarīts arī par izsmiekla objektu, jo kādas avīzes reportieris uzzinājis un publicējis faktus, kas atklāti tiesas izdarītajā psihoskopiskajā pārbaudē.
