— Vai jūs no savas sistēmas nācāt uz šejieni tiešā ceļā?
— Jā, — es atbildēju, tomēr mazliet nosarkdams.
Viņš ļoti. bargi paskatījās uz mani.
— Nav tiesa, nu te nu nav vietas meliem. Jūs esat novirzījies no kursa. Kā tas noticis?
Es atkal nosarkstu un saku:
— Atvainojiet, es ņemu savus vārdus atpakaļ, nožēloju savus grēkus. Vienu reizīti iedomājos drusku paskrieties ar komētu, bet pavisam maz, mazlietiņ . ..
— Tā, tā … — šis saka, un tā balss nebūt neskan maigi.
— Un novērsties es novērsos tikai par vienu kompasa strēķi, — turpinu paskaidrot, — un atgriezos savā kursā tajā pašā brīdī, kad skriešanos izbeidzu.
— Tas nav svarīgi, tieši šī novirzīšanās no kursa bija par cēloni visam. Tā jūs arī noveda pie vārtiem, kas atrodas miljardiem jūdžu nost no tiem, caur kuriem jums vajadzēja iet. Ja jūs būtu nonācis pie saviem vārtiem, tur par jūsu pasauli viss būtu zināms, un tur nekāda aizkavēšanās nebūtu notikusi. Taču mēs lūkosim šo lietu nokārtot.
Viņš pagriezās pret palīgu un jautāja:
— Kurā sistēmā atrodas Jupiters?
— Neatceros, ser, — tas atbildēja. — Šķiet, ka kādā patukšā visuma kaktā ir tāda planēta, kas ietilpst vienā no sīkajām, jaunajām sistēmām. Tūliņ paskatīšos.
Tur pie viņiem karājās karte Rodailendas štata lielumā; viņš pievēla pie tās klāt gaisa balonu 1111 uzlidoja gaisā.