Aizritēja vēl divi gadi, atraitnei nomira jaunākais bērns, un viņa atkal meklēja palīdzību pie Jums. Atbildot Jūs no­sūtījāt viņai sešus dolārus un ar šo žestu esat ga­līgi nostiprinājis savu labo slavu debesīs. Visi jau­tāja cits citam: «Vai jūs arī esat dzirdējuši, kādu labu darbu izdarījis Endrju?» (Tagad Jūs šeit mī­līgi sauc «Endrju».) Jūsu dāvanas, kas vērtās ar­vien lielākas, lika mūsu sirdīm Jūs iemīļot, un Jūsu vārds tagad ir pastāvīgi uz mūsu lūpām. Kad Jūs svētdienas dodaties uz baznīcu savā greznajā eki­pāžā, visi debesu iemītnieki noraugās uz Jums, un

Jūsu roka vēl nav paspējusi pieskarties baznīcas ziedojumu vākšanas kausam, kad priecīgs sauciens «vēl pieci centi no Endrju» pāršalc visu debess telpu, aizlidodami pat līdz ugunīgajiem elles vār­tiem.

Kaut ko līdzīgu kalngalam Jūsu slava sasniegusi pirms dažām dienām, kad atraitne Jums aizrakstīja, ka viņai būtu iespējams dabūt skolotājas vietu kādā attālā lauku skolā, ja viņai būtu piecdesmit dolāru, kas nepieciešami, lai aizbrauktu uz turieni kopā ar saviem diviem vēl starp dzīvajiem esošiem bēr­niem, — un Jūs, aplēsuši, ka pagājušajā mēnesī Jūsu tīrā peļņa no trim ogļraktuvēm bijusi 22 230 dolāru un tekošajā mēnesī droši var rēķināties ar četrdes­mit pieciem, varbūt arī ar pilniem piecdesmit tūkstošiem dolāru, paņēmāt roka spalvu un čeku grāmatu un aizsūtījāt viņai veselus piecpadsmit dolārus! Ak augstsirdība, esi mūžīgi mūžos svētīta! Lai tevi pasarga kungs un dievs! Visā debesu val­stībā nebija neviena, kas nebūtu apraudājies no aiz­kustinājuma.