Un brīdī, kad mēs visi cits citam spie­dām roku, apskāvāmies un Jūs slavinājām, no tā visvarenā troņa augstumiem atskanēja pērkondār- diem līdzīga balss, kas pavēlēja, lai Jūsu varoņ­darbs tiktu slavināts vairāk nekā visi citi līdz šim pazītie cilvēku un eņģeļu pašuzupurēšanās varoņ­darbi un tiktu iemūžināts atsevišķā «Cilvēku labo darbu» grāmatas lappusē, jo Jums no piecpadsmit dolāriem bija daudz grūtāk un smagāk šķirties nekā desmitiem tūkstošu mocekļu, kāpjot uz sārta, šķi­roties no savas dzīvības. Tādēļ visi pie mums teica:

«Kāda gan vērtība cēlas dvēseles vai desmitiem tūk­stošu cēlu dvēseļu dzīvības upurim, salīdzinot ar piecpadsmit dolāru lielu dāvanu, kas nākusi no vis­alkatīgākā skopuļa, kāds jebkad pasaulē dzīvojis, mantrausīgām rokām?»

Un tā ir visskaidrākā patiesība. Ābrams, prieka asaras raudādams, sataisījis Jums vietu savā klēpī, no kura tas izkratījis ārā visu saturu, un šā iemesla dēļ uzlīmējis uz tā daiļskanīgu birku: «Aizņemts!» Bet svētais Pēteris, skaļi šņukstēdams, paziņojis: ' «Kad viņš šim) ieradīsies, mēs tam sarīkosim gran­diozu sagaidīšanu ar lāpām.»