Sapulcējušos zinātnieku vidū atskanēja klusinātas izbrīnās pilnas balsis. Daži bija tik pārsteigti, ka uz brīdi pazuda zem ūdens, kā visi venērieši mēdza darīt sasprindzinājuma momentos. Vēsturnieks pagaidīja, līdz viņa kolēģi atkal uzpeldēja elementā, ko viņi tik ļoti neieredzēja. Viņš pats jutās gluži ērti, jo virs viņa nepārtraukti darbojās nelieli smidzinātāji. Ar to palīdzību viņš varēja vairākas stundas uzturēties sausumā, pirms vajadzēja atkal atgriezties okeānā.
Uztraukums lēni norima, un lektors turpināja:
— Viens no mīklainākajiem priekšmetiem, ko mēs atradām uz Trešās Planētas, ir plakans metāla konteiners ar ļoti garu, caurspīdīgu, malās perforētu un cieši uz spoles uztītu plastmasas lenti. Šī caurspīdīgā lente no pirmā acu uzmetiena likās gluži neizteiksmīga, bet pārbaudē ar jauno subelektronu mikroskopu atklājās, ka tā nav. Uz materiāla virsmas ir tūkstošiem miniatūru attēlu, kas mūsu acij nav saredzami, bet ir pilnīgi skaidri attiecīgā apstarojamā. Ļoti ticams, ka tie iespiesti materiālā ar kādas ķīmiskas metodes palīdzību un laika gaitā padzisuši.
Šie attēli acīmredzot ir Trešās Planētas dzīves hronika tās civilizācijas ziedu laikos. Attēli nav neatkarīgi cits no cita; blakus esošie ir gandrīz vienādi un atšķiras tikai ar sīkām kustību detaļām. Šāda ieraksta mērķis ir skaidrs: lai attēlotu ilgstošu kustību, nepieciešams fiksēt atsevišķus tās momentus