Jābūt kādam citam iemeslam, par kuru mēs neko nezinām, — varbūt slimība vai rases deģenerēšanās. Pastāv uzskats, ka cilšu sadursmes, līdzīgas tām, kādas notikušas pie mums aizvēsturiskos laikos, varētu būt turpinājušās uz Trešās Planētas arī tehnikas attīstības apstākļos. Daži filozofi uzskata, ka mašīnu eksistence nebūt- nav saistīta ar augstu civilizācijas pakāpi un kari teorētiski ir iespējami arī sabiedrībā ar augstu mehanizāciju, aviāciju un pat radiotehniku. Tāda koncepcija ir pilnīgi sveša mūsu uzskatiem, bet mums jāatzīst tās iespējamība. Tā katrā ziņā varētu izskaidrot izzudušās rases pagrimumu.
Valda uzskats, ka mēs nekad neuzzināsim, kāds bijis Trešo Planētu apdzīvojušo būtņu ārējais izskats. Gadsimtiem ilgi mūsu mākslinieki tēlojuši ainas no mirušās pasaules vēstures, likdami to apdzīvot daždažādām fantastiskām būtnēm. Lielākā daļa šo būtņu vairāk vai mazāk atgādinājušas rnūs, lai gan bieži ticis uzsvērts — tādēļ vien, ka mēs esam rāpuļi, nav jāsecina, ka visām saprātīgām būtnēm noteikti jābūt rāpuļiem. Tagad mēs esam atrisinājuši vienu no sarežģītākajām vēstures problēmām. Beidzot, pēc piecsimt gadu ilgiem pētījumiem, mēs esam atklājuši Trešās Planētas valdošo dzīvo būtņu īsto veidu un dabu.