—    Jā, protams, un tomēr …

—           Atļausiet man, — Serjogins iejaucās. — Es nedo­māju, ka viņš mūs gribētu apcelt. Un tomēr tas skan ne­ticami. Tā kā, cerams, Rogovs neapvainosies, ja mēs…

—    Protams, lūdzu, — Rogovs tūdaļ piekrita.

—    Sakiet — kurā gadā jūs esat dzimis?

—    Tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektajā.

—          Ārprāts! — Govors nenocietās. — Pie labākās gri­bas es nevaru …

—    Vienu mirklīti. Kad jūs sākāt lidot?

—           Kosmiskās navigācijas sākumā. Vispirms Mēness trasēs.

—    Un pēc tam?

—           Piedalījos planētu apgūšanā. Saules sistēmas peri­fērijā, vēlāk arī citās sistēmās… Tas viss ierakstīts manā personāllietā.

— Jā, — Govors teica. — Tās bija relativistiskas eks­pedīcijas. Par hipertelpu toreiz vēl nekā nezināja. Bet tādā gadījumā mēs varam ļoti vienkārši… Serjogin, lū­dzu, sazinieties ar Zvaigžņu hroniku.

4

Nesteidzīgi šķērsojis kabinetu, Serjogins piegāja pie sienas, kur augstprātīga un smagnēja pacēlās informatora pults. Nospiedis vairākas pogas, viņš izvēlējās attiecīgu ciparu kombināciju. Mirkli vēlāk iezaigojās ekrāns, kas bija nedaudz izstiepts no augšas uz leju, acīm redzot, lai saglabātu tradicionālās grāmatu lappuses proporcijas. Uz ekrāna iedegās vēsturiskā sacerējuma nosaukums, kuru Govors iepriekš bija minējis, un tad cita pēc citas parā­dījās teksta lappuses …