— Ātrāk, Serjogin, — Govors nepacietīgi mudināja. — Rogov, kur īsti mums jāmeklē?
— Četrpadsmitajā, deviņpadsmitajā…
— Četrpadsmitā ekspedīcija, Serjogin! Ko jūs tur snaužat?
Lappuse sastinga uz ekrāna. Ieskatījies tajā, Serjogins skaļi nolasīja:
— Līderis «Ulugbeks», sekotājs — «Anaksagors». Kurā bijāt jūs?
— «Ulugbeks» neatgriezās, — Rogovs klusi teica.
— «Anaksagors». Vienu mirklīti… Tā. Šefpilots — Makmanuss. Piloti: Monmoransī — oho! — un Rogovs! Jā, Rogovs.
— Hm, — Govors norūca. — Pirms cik gadiem tas bija? Jā… apbrīnojami. Paskatieties, Serjogin, tur jābūt apkalpes locekļu fotogrāfijām. Jūs, cerams, neņemsiet mums to ļaunā? Saprotiet: tādi fakti ir jāpārbauda. Te diemžēl nedrīkst ticēt uz vārda…
— Lūdzu, lūdzu. — Rogovs tikko manāmi pasmaidīja.
— Lūk, Rogovs, — Serjogins iesaucās un pirmo reizi ar neslēptu interesi palūkojās uz pilotu. — Skatieties!
Govors piesteidzās pie informatora pults un dažas reizes,- salīdzinādams oriģinālu ar attēlu, pagrieza galvu.
— Jā, — viņš sacīja. — Apbrīnojami. Neapšaubāma līdzība. Tiesa, šajā fotogrāfijā jūs izskatāties nedaudz jaunāks.
— Es toreiz arī biju jaunāks.
— Kā tad. Par divsimt gadiem, vai ne? Serjogin, lūdzu, sameklējiet nākamo ekspedīciju!
— Te līdzība ar oriģinālu ir gandrīz pilnīga, — Govors konstatēja. — Nu, Serjogin, uzskatīsim faktu par pierādītu? Lai gan es paredzu, ka mūsu kolēģi prasīs neskaitāmus citus pierādījumus. Varbūt paskatīsimies vēl?