Tātad runa ir par kādu piezīmi, kurā Jēzus novērtēts no neticīga cilvēka viedokļa. Tā kā Flāvija tekstos šāda piezīme nav atrodama, tad rodas jautājums, uz ko Origēns būtu varējis balstīt savu pārmetumu. Daži Bībeles zinātnieki ir pārliecināti, ka šis Origēnam zināmais sākotnējais teksts tad nu ari saturējis daudzināto «testimonium Flavianum», kuru vēlāk kāds kristiešu pārrakstītājs izrediģējis pēc sava prāta. Izdarīti pat mēģinājumi izdalīt šo šķietamo pirmtekstu, vienkārši svītrojot no «Flāvija liecības» pieņēmumu, ka Jēzus bijis dievs un praviešu pasludinātais mesija, kurš pēc nāves uzcēlies no miroņiem. Tādā veidā radītais vieda sludinātāja un ap- kārtklaiņojoša skolotāja portrets — un šādu cilvēku tolaik Palestīnā bijis ne mazums — varēja piederēt arī ortodoksāla jūdaisma piekritēja un priesteru dzimtas pēcnācēja Jozefa Flāvija spalvai. Šāds apraksts būtu varējis arī izraisīt Origēna pārmetumu, ka tā autors nav ticējis Jēzus dievišķīgajai iedabai.
Taču šai, uz pirmā aca uzmetiena visai pārliecinošajai hipotēzei ir būtiski trūkumi. Vispirms jau šaubas rada pats šķietamā sākotnēja teksta izdalījums no «Flāvija liecības». Atsevišķiem Bībeles zinātniekiem, neraugoties uz Jozefa Flāvija stila un valodas rūpīgām studijām, nav izdevies rekonstruēt vienādi skanošu tekstu. Viņu versijas ir tik atšķirīgas, ka apšaubāma ne tikai pati metode, bet arī tās teorētiskie principi. Ja jau, ņemot vērā mūsdienu filoloģijas sasniegumus, nav iespējams iegūt saskanīgus rezultātus, mums ir tiesības secināt, ka šādu Jozefa Flāvija rakstīto pirmtekstu vispār nekad neizdosies atrast.