Sīs nostājas sekas izbaudīja pētnieki, kuri bija jau­nās zinātnes nozares — biblistikas — aizsācēji. Vācietis Samuēls Reimaruss savu pētījumu rezultātus neiedroši­nājās publicēt, un tie tika izdoti tikai desmit gadu pēc viņa nāves. Bet izcilais vācu teologs Dāvids Fridrihs Strauss un franču orientālists Ernests Renāns, kuri ar sa­viem darbiem iemantoja pasaules slavu un būtiski ietek­mēja mūsdienu mentalitātes veidošanos, par savu drosmi samaksāja ar to, ka zaudēja universitāšu katedras.

Šodien līdzīgi, pret zinātniskās pētniecības brīvību vērsti pasākumi visumā jau pieder pagātnei, vismaz tie nav sastopami tik klajā un nemaskotā veidā. Sākušies intensīvi, nekādu šķēršļu nekavēti meklējumi. Zinātnes

darbinieku — vēsturnieku, reliģiju pētnieku, filologu, arheologu un daudzu citu nozaru speciālistu kopējo inte­lektuālo pūļu auglis ir plaša literatūra, kura ar saviem pirmreizējiem atklājumiem šos jautājumus aplūko pil­nīgi jaunā gaismā.

Lai pierādītu, ka Jēzus ir vēsturiska persona, kris­tiešu tradīcija izmanto līdz musu dienam saglabājušos nekristiešu tekstus, kuru objektivitāti, kā likās, nebija nekāda pamata apšaubīt. Runa šeit ir par norādēm triju romiešu autoru — Tacita, Plīnija Jaunākā un Svetonija rakstos.

No pirmajiem Kristus piekritējiem minētos autorus" atdalīja burtiski viss — izglītība, sabiedriskā cilme, man­tas stāvoklis, kultūra un reliģiskie priekšstati. Kristieši, kurus tolaik parasti neatšķīra no jūdiem, piederēja pie pilsētu proletariāta un mitinājās pārblīvētos visnabadzī­gākajos Romas kvartālos. Bet minētie trīs rakstnieki bija patricieši, konsuli un senatori, ar vārdu sakot, piederēja pie impērijas galma visaugstākajām aprindām. Šos cie­nīgos, tdgās tērptos vīrus nevarēja turēt aizdomās, ka viņi būtu labvēlīgi noskaņoti pret mazajiem ļaudīm, kuru paražas un reliģija viņiem likās ne tikai nesaprotama un dīvaina, bet pat pretīga. Un, ja šādi vīri — tā tika spriests — savos darbos tomēr bija spiesti pieminēt vi­ņiem tik svešās reliģijas dibinātāju, tad acīmredzot, grūti atrast vēl ticamāku liecību faktam, ka Jēzus Kristus pa­tiesi dzīvojis.