Helēnisms izplatījās pat latīņu kultūras dzimtenē Itālijā. Impērijas sākumā sakarā ar valsts saimniecisko uzplaukumu un aizvien pieaugošu darbaspēka trūkumu no Austrumiem masveidā tika ievesti vergi un amatu pra-
lēji, ko nodarbināja pilsētās un lielo zemes īpašnieku muižās. Šī etniski svešo elementu pieplūsme līdz pašiem pamatiem izmainīja Itālijas seju. Atbraucēji runāja galvenokārt grieķiski, un tā grieķu valoda kļuva par plašu proletariāta masu sarunvalodu. Romiešu satīriķis Juve- nāls (ap 60.—140.) vienā no savām satīrām žēlojās, ka pilsētās grūti dzīvot: visapkārt «tikai grieķi». Cik spēcīga bijusi šī iespiešanās, šodien liecina fakts, ka uz vergu un brīvlaisto kapiem arheologi biežāk atrod grieķu nekā romiešu vārdus. Tā kā kristietība vispirms izplatījās tieši šo ļaužu vidū, nav nekāds brīnums, ka Romas baznīcas pirmās amatpersonas runāja un rakstīja grieķu valodā, pat vēl vairāk — tā tolaik bija kristiešu liturģiskā valoda.
Šo faktu gaismā nav grūti saprast, kāpēc evaņģēliji un pārējie Jaunās derības raksti sacerēti grieķu, bet nevis kādā no semītu valodām. To autori un tāpat lietotāji bija Kristus piekritēji, kuri nāca galvenokārt no heleni- zētajiem ebreju diasporas centriem. Daži Bībeles zinātnieki ir pārliecināti, ka uz Mateja evaņģēliju un Pāvila vēstuli ebrejiem tas nav attiecināms. Tie, pēc viņu domām, tulkoti no aramiešu oriģināltekstiem, kuri gājuši zudumā, taču grieķu tulkojumos uz to cilmi norādot tikai semītu valodām raksturīgie idiomātiskie izteicieni. Tomēr vairums zinātnisko speciālistu šo pieņēmumu neatzīst par pietiekami pamatotu.
Latīņu valodā Jaunās derības pilnu tekstu pārtulkoja tikai svētais Hieronims (340.—420.). Šis tulkojums pazīstams ar nosaukumu «Vulgata». Protams, Itālijā un Zie- meļāfrikā Jaunās derības grāmatu tulkojumi latīņu valodā bija sastopami arī pirms Hieronima, taču visumā diezgan droši varam apgalvot, ka vairāk nekā trīs gadsimtus kristieši apmierinājās galvenokārt ar grieķiskajiem Bībeles tekstiem. 1592. gadā pāvesta Klēmenta VIII uzdevumā tika izdarīts jauns tulkojums, kuru šā iemesla pēc iedēvēja par «Vulgata Clementina».