Uzkrīt arī tas, ka viņš atšķirībā no sinoptiķiem nepiemin Jēzus kristīšanu. Jānis droši vien būs domājis, ka Jēzus, būdams dieva dēls, bija brīvs no sākotnējā grēka, kas tika izpirkts tieši kristīšanas aktā. Jānis Kristītājs viņu taču apsveic kā augstāku būtni un nosauc par dieva jēru. Visvairāk Jāņa evaņģēlijā tomēr pārsteidz tas, ka tur nav rādīta satraucošā Jēzus kārdināšana tuksnesī. Pēc Jāņa uzskatiem (kā gan šo robu lai citādi izskaidro?), Jēzus kā dieva dēls bija brīvs no jebkuras cilvēciskas vājības un tādēļ sātans viņu nespēja kārdināt. Šī tendence visskaidrāk izpaužas ainā uz Eļļas kalna Ģetze- manes dārzā. Sinoptiķi vienbalsīgi apgalvo, ka Jēzus pēdējās nakts stundās pirms savas apcietināšanas pavadījis grūtās dvēseles mokās un vienu brīdi pat garīgi sabrucis un lūdzis dievu, lai ciešanu biķeris viņam ietu secen. Visus šos apstākļus, kuri tik pārliecinoši atklāj Jēzus cilvēcisko dabu, Jānis pilnīgi ignorējis, tādēļ viņa stāsts par notikumiem Eļļas kalnā ir sauss, bezpersonisks un kopumā rada iespaidu, ka tas sniegts stipri apgraizītā formā.
Beidzot, atzīmējama Jāņa evaņģēlija visraksturīgākā īpatnība. Runa ir par pazīstamo «logosa» koncepciju, ko autors izklāstījis sava darba prologā. Tas skan šādi: «Pirmsākumā bija vārds, un vārds bija pie dieva, un vārds bija dievs.» Cits šās pašas nodaļas pants būtībā satur kristietības doktrīnas kvintesenci: «Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, kā tēva vienpiedzimušā dēla, pilnu žēlastības un patiesības» (Jāņa ev., 1:14). Skaidrs, ka «vārds» jeb «lo- goss» šeit apzīmē pašu Jēzu Kristu kā dieva iemiesojumu.
Šis pilnīgi jaunais elements, ko evaņģēlists Jānis ieviesis kristoloģijā, sinoptiķiem ne tikai kā pilnīgi nepazīstams, bet viņu priekšstatiem un jēdzieniem ir pat gluži svešs. Vēlreiz šeit atkārtojam: «logosa» ideja ir tas jaunais ieguldījūms, ko kristietībai sniedzis vienīgi ceturtā evaņģēlija autors, pats gan nebūdams šīs abstraktās domu kategorijas autors. Tās cilme un dziļākā nozīme meklējama kā seno Austrumu, tā arī grieķu un romiešu filozofijas atziņu bagātībā.