(Faraon)

No poļu valodas tulkojusi Irēna Birzvalka, 1985

Sērija: Klasikas bibliotēka

Izdeva: Liesma

Izdots: 1985-1986

Valoda: Latviešu val.

Āfrikas ziemeļaustrumu nostūri atrodas Ēģipte — pasaules vecākās civilizācijas dzimtene. Pirms trijiem, četriem un pat pieciem tūkstošiem gadu, kad Viduseiropā zvērādās tērpušies barbari vēl mitinājās alās, Ēģipte jau bija valsts ar augsti attīstītu sabiedrisko iekārtu, valsts, kur plauka lauksaimniecība, amatniecība un literatūra. Taču vislielāko ievērību Ēģipte guva ar saviem inženierdarbiem un kolosālajām celtnēm, kuru atliekas izraisa pat mūsdienu tehniķu apbrīnu.

Ēģipte ir auglīga ieleja starp Lībijas un Arābijas tuksnesi. Tās dziļums ir pārsimt metri, garums — simt trīsdesmit jūdzes, platums — viena jūdze. Lībijas pakalnu lēzenās, kailās nogāzes šīs ielejas rietumpusē un Arābijas augstienes stāvās, plaisām izvagotās kraujas austrumpusē veido tādu kā gaiteni, pa kuru plūst Nīlas upe.

Upei plūstot uz ziemeļiem, gaiteņa sienas pazeminās, bet divdesmit piecu jūdžu attālumā no Vidusjūras pēkšņi pašķiras, un Nīla, sadalījusies vairākās attekās, nonāk plašā līdzenumā, kuram ir trijstūra apveids. Šim trijstūrim, ko sauc par Nīlas deltu, pamatā ir Vidusjūras piekraste, bet virsotnē — vieta, kur Nīla izplūst no aizas pie Kairas pilsētas un kur atrodas senās galvaspilsētas Memfisas drupas.

Ja kādam izdotos pacelties divdesmit jūdžu augstumā, viņš ieraudzītu visu zemi tās īpatnējos apveidos un krāsu brīnumainā zaigojumā,

No šāda augstuma uz baltu un oranžu smilšu fona Ēģipte liktos kā čūska, kas, sparīgi izlocīdamās, laužas cauri tuksnesim uz Vidusjūru un jau iegremdējusi tajā savu trijstūraino galvu ar divām mirdzošām acīm: kreiso — Aleksandriju un labo — Damjetu.