«Trifon Ivanov!
Šīs vēstules pasniedzējs, mans pilnvarotais**, brauc uz manu dzimto muižu Gorjuhinas ciemā, lai uzņemtos tās pārvaldīšanu. Pēc viņa ierašanās tūlīt jāsasauc zemnieki un jāpavēstī viņiem mana kundziskā griba, proti: mana pilnvarotā ** pavēlēm viņiem, zemniekiem, jāklausa tāpat kā manām pavēlēm. Un visu, ko vien viņš pieprasīs, darīt bez vārda runas, pretējā gadījumā viņam tiesība apieties ar tiem visā bardzībā. Uz to mani mudinājusi viņu nekaunīgā nepaklausība un Tava, Trifon Ivanov, blēdīgā palaidnība.
Parakstījies N. N.»
Tad **, izplētis kājas līdzīgi burtam X un iespriedis rokas sānos līdzīgi krievu burtam O, teica sekojošu īsu un kodolīgu uzrunu: — Pielūkojiet jūs man, ka neko daudz neprātojat, — jūs, es zinu, esat izlaisti ļaudis, bet es izdzīšu no jūsu galvām durnumu varbūt vēl ātrāk nekā vakardienas skurbuli. — Bet skurbuļa vairs nevienā galvā nebija. Gorjuhinieši, kā pērkona pārsteigti, nokāra degunus — un šausmu pilni izklīda pa mājām.
PĀRVALDNIEKA ** VALDĪŠANA
** pārņēma valdīšanas grožus un uzsāka ieviest dzīvē savu politisko sistēmu. Tā ir sevišķas aplūkošanas cienīga.