D'O un Epernons atkāpās. Možirons bija pacēlis Kvēlu un turēja to savās rokās. Busī ar kāju salauza pēdējā zobenu un straujā dūrienā ievainoja Epcrnona roku. Uz mirkli Busī bija uzvarētājs, bet Kvēls drīz vien atjēdzās, arī smagi ievainotais Šombergs no jauna devās cīņā, un atkal iezaigojās četri zobeni. Busī otrreiz draudēja droša nāve. Viņš sakopoja visus spēkus, lai varētu atkāpties, un soli pa solim atvilkās no ielas, cerēdams sasniegt mūri. Ledainie sviedri uz pieres, dobjā duna ausīs, sāpīgā, asiņainā migla, kas apņēma viņa acis, liecināja, ka spēki zūd. Zobens vairs nepildīja tos pienākumus, ko tā īpašnieks vēlējās. Ar kreiso roku Busī meklēja mūri, pieskārās tam, un mūra vēsums viņu atveldzēja. Viņš bija ļoti pārsteigts, juzdams, ka atveras kādas durvis. Viņā pamodās cerības stars, un šai pēdējā mirklī viņš atguva visus savus spēkus. Vienu vienīgu sekundi viņa cirtieni bija tik strauji un spēcīgi, ka visi pretinieku ieroči vairījās tam pieskarties. Tad viņš aizlīda aiz durvīm un apgriezies aizspieda tās ar plecu. Nošķinda aizbīdnis. Cīņa bija galā. Busī vairs nedraudēja briesmas, Busī bija'uzvarētājs, jo viņš bija glābts.
Ar līksmām acīm caur durvju šaurajām spraugām viņš aplūkoja ienaidnieku bālās sejas.