Un jāpasūta pusdienas, —

Bez krietnas mājasmātes ziņas

Jau nedrīkst notikt it nekas.

Diemžēl šī mājasmāte jaukā

(Ai! Vārds nav minēts vēl līdz šim!

Vīrs sievu par Natašu saukā,

Bet mēs — mēs viņu godāsim:

Natalja Pavlovna) … to bēdu,

Gan gādāt nemēdza nemaz

Par to, lai māju aprūpētu.

Ak, čaklo senču gudrības

Nataljai apgūt neiznāca,

Jo pansijā reiz auga tā,

Kur dižciltīgo bērni mācās, —

Pie emigrantes Falbalā.

Pie loga jaunā kundze nīkst,

Tai rokās romāns senlaicīgs,

Skan virsraksts (cēlu jūtu ķīla!) —

Armāna un Elizas mīla

Jeb divu dzimtu vēstules.

Saukt darbu klasisko šo varu

Par gaužām garu, garu, garu,

Tas pilns ar tikumīgu garu

Un pamācībām, teikšu es.

Pat nemanot drīz šķirstīt stāja

To mūsu čaklā lasītāja:

Bij āzim prātā iešāvies

Ar suni sētā spēkus mērot,

Pa logu kundze sāka vērot,

Kā divcīņā tiem abiem ies.

Ap kaušļiem zēni smejot stājās.

Gar logu, pikti klaigādams,

Bars tītaru lēnītēm gāja

Un gailis slapjš pa priekšu tam.

Uz žoga sieva veļu žāva,

Trīs pīles peļķē plunčojās,

Bet smagais padebešu klāsts