—  Man ir tikai viens dolārs, un tas man vajadzīgs!

—  Man vienalga, kam tas tev vajadzīgs,— padod tikai šurp!

Viņš paņēma dolāru un iekoda tajā, lai pārliecinātos, vai tas ir īsts,

tad teica, ka iešot pilsētā nopirkt viskiju, neesot dzēris visu dienu.

Kad vecais jau bija uz šķūņa jumta, viņš vēl iebāza pa logu galvu un ņēmās zākāt mani par to, ka es esot lielmanīgs un gribot būt labāks nekā viņš, un, kad jau domāju, ka viņš aizgājis, viņa galva vēlreiz parādījās logā un viņš man ieteica paturēt prātā tos vārdus par skolu, jo viņš mani novērošot un krietni piekaušot, ja es skolu neatstāšot.

Nākamajā dienā viņš bija piedzēries un aizgāja pie tiesneša Tečera, visādi centās viņu iebiedēt un izspiest no viņa naudu, bet tas viņam neizdevās, un viņš zvērēja, ka iesūdzēšot Tečeru tiesā.

Tiesnesis un atraitne devās uz tiesu, lai tā mani atņemtu vecajam un ieceltu vienu no viņiem man par aizbildni, bet tur bija ieradies jauns tiesnesis, kas manu tēvu nepazina, un tas atbildēja, ka tiesai nav jāiejaucas un jāizšķir ģimenes, ja var atrast citas iespējas,— viņš nevēloties atņemt tēvam bērnu. Tā tiesnesim Tečeram un atraitnei vajadzēja no sava nodoma atteikties.

Tas manu veco tā iepriecināja, ka viņš nekur vairs nevarēja rimties. Viņš solījās mani samizot zili melnu, ja es viņam nesagādāšot naudu.