Tēvs nebija labā omā —kā jau parasti. Viņš teica, ka bijis pilsētā un tur viss gājis greizi'. Viņa advokāts teicis, ka domājot vinnēt prāvu un dabūt naudu, ja vien tiesa sāktu šo lietu izskatīt, bet esot visādi paņēmieni, kā prāvu uz ilgāku laiku atlikt, un tiesnesis Tečers tos labi .inot. Un ļaudis runājot, ka esot ierosināta vēl viena prāva, lai mani itņemtu viņam un nodotu atraitnes gādībā, un viņam liekoties, ka šai irāvā viņi uzvarēšot. Tas mani stipri satrieca, jo nevēlējos iet atpakaļ ->ie atraitnes un atkal dzīvot tur žņaugos, tikt «civilizēts», kā viņi nēdza izteikties. Tad vecais sāka lādēties, viņš lādēja visus un visu, as vien viņam ienāca prātā, tad nolādēja tos vēlreiz, lai būtu drošs, K.a nevienu nav aizmirsis, un pabeidza ar vispārēju lāstu, ietverdams tajā arī daudzus cilvēkus, kuriem viņš pat nezināja vārdu, un nosauca tos izdomātos vārdos, un lādējās nepiekusis.

Viņš teica, ka to tikai gribot redzēt, kā atraitne mani dabūšot, "'iņš mani turēšot acīs, un, ja viņi taisītos izspēlēt šādu joku pret viņu,

viņam esot zināma kāda vieta sešu vai septiņu jūdžu tālu, tur viņš mani nobēdzināšot — tad viņi varēšot mani meklēt, vai no kājām krizdami, bet tikpat neatradīšot. Tas manī atkal iedvesa šausmas, bet tikai uz mirkli — apsvēru, ka es jau nu negaidīšu, kamēr viņš to sataisīsies darīt.