
Džims naudas gabalu paostīja, tad iekoda tajā, paberzēja un teica, ka iedošot to spalvu kamolam par īstu naudu. Viņš pārgriezīšot nevārītu kartupeli, ielikšot tajā naudu un paturēšot tur visu nakti, tad nākošajā rītā misiņš nebūšot redzams, arī taukainie netīrumi pazudīšot, un ikviens cilvēks pilsētiņā šādu naudu pieņemšot, nerunājot jau par spalvu kamolu. Es jau agrāk zināju, ka kartupelis tā iedarbojas, bet biju to aizmirsis.
Džims palika ceturtdaļdolāru zem kamola, nometās zemē un atkal klausījās. Šoreiz kamols gribēja atbildēt. Tas varot man atklāt visu manu likteni, ja es vēloties. Es teicu — lai tik klāj vaļā. Tad spalvu kamols stāstīja kaut ko Džimam, un Džims stāstīto pateica man. Viņš sacīja:
— Tavs vecais vēl nezina, ko viņš darīs. Dažbrīd viņš domā, ka ies projām, tad atkal domā, ka paliks šeit. Vislabākais ir nelikties ne zinis un ļaut, lai vecais iet savu ceļu. Ap viņu lido divi eņģeļi. Viens ir balts un mirdzošs, otrs melns. Baltais liek viņam īsu brīdi rīkoties pareizi — tad iejaucas melnais un visu sagandē. Neviens cilvēks nevar pateikt, kurš viņu beidzot pievāks. Bet tev veiksies labi. Tev dzīvē būs lielas raizes un arī liels prieks. Dažreiz tevi ievainos, tu būsi slims, bet ikreiz atkal kļūsi vesels. Tavā dzīvē ielidināsies divas meitenes—viena gaišmate, otra tumšmate. Viena bagāta, otra nabaga. Tu sākumā precēsi nabago, pēc tam bagāto. Izvairies cik spēdams no ūdens, uzvedies godīgi, jo ir teikts, ka citādi tu tiksi pakārts.
