— Ja jūs rēksiet pa visu viesnīcu, jūs izmetīs laukā, — teica Rollings, vērdamies viņā nespodrām acīm, kas nesolīja neko labu.
— Piedodiet — es čukstus … Varšavā jau viss sagatavots: pases, apģērbs, ieroči un pārējais. Aprīļa pirmajās dienās viņi pāries robežu …
— Tagad es un Monrozas jaunkundze ēdīsim pusdienas, — Rollings noteica. — Jūs brauksiet pie šiem kungiem un paziņosiet viņiem, ka es vēlos viņus redzēt šodien tūlīt pēc četriem. Brīdiniet, ja viņi iedomāsies vazāt mani aiz deguna, — es nodošu viņus policijai . . .
Šī saruna notika 192… gada maija sākumā.
3.
Ļeņingradā, gaismai svīstot, pie Krestovkas salas, netālu no Airēšanas skolas bonieinapstājās divairu laiva.
No tās izkāpa divi vīri, un turpat ūdens malā starp viņiem notika īsa saruna, runāja tikai viens — asi un pavēloši, otrs raudzījās uz ūdeņiem bagāto, kluso, tumšo upi.
Aiz Krestovkas salas biezokņiem naksnīgajā zilgmē sārtojās pavasara rītausma.
Pēc tam šie divi vīri noliecās pār laivu, sērkociņa liesma apgaismoja viņu sejas. Viņi izcēla no laivas saiņus, un tas, kas bija klusējis, paņēma tos un nozuda mežā, bet tas, kas bija runājis, ielēca laivā, atgrūdās no krasta un sāka steidzīgi čīkstināt duļļus.
Airētāja siluets pārslīdēja pār rītausmā dzirkstošo ūdens joslu un izgaisa pretējā krasta ēnā. Neliels vilnis uzšļakstēja pret boniem.