Tomēr jau četrus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras ēģiptiešu priesteri vispirms noteica, ka šis periods ir vienlīdzīgs 360 diennaktīm, bet pēc tam, novērodami Sīriusu, otrā gadu tūkstotī kalendārā izdarīja labojumus noteica, ka periods ilgst 365 diennaktis.
Starp citu, maiju priesteri, kuriem nebija nedz teleskopu, nedz citu precīzu astronomijas instrumentu, uzskatīja, ka šis periods ir vienlīdzīgs 365,242129 diennaktīm.
Pēc mūsdienu datiem, tropiskais gads vienlīdzīgs 365,242198 diennaktīm.
Tatad eģiptieši, acīm redzot, nebija pirmie. Un astronomijas pirmsākumu meklējumi mūs aizved vēl senākos laikos, periodā, kas bija pirms bronzas laikmeta, — neolītā.
Par šo laikposmu ir samērā daudz ziņu. Turklāt tās ir pārliecinošākas par galma hronistu manuskriptiem.
Neolītā rakstīt neprata. Par civilizācijas attīstību varam spriest pēc tā laika materiālajiem pieminekļiem. Un tie ir ļoti interesanti.
Rietumfrancijā un Anglijā, piemēram, sastopamas apbrīnojamas būves — apaļas vai kvadrātveida sētas no milzīgām akmens plātnēm un stabiem, kurām, kā domā vēsturnieki, ir sakars ar kaut kādu reliģiju.